Šahs – trenažieris smadzenēm

Šahs – trenažieris smadzenēm

Šahs – trenažieris smadzenēm

Šis raksts ir par šahu un par to, kā tas iespaido bērnu attīstību. Zinātniskajā pasaulē ir veikts neskaitāmi daudz pētījumu, kuri ir saistīti ar šaha iedarbību uz cilvēka intelektuālo attīstību. Viena tāda pētījuma, kurš notika Venecuēlā, rezultāti ir aprakstīti zemāk.

Eksperimenta gaitā, komisija, kura sastāvēja no skolotājiem un zinātniekiem, novēroja divas skolnieku grupas, kuras apguva parasto mācību programmu, bet viena no grupām, kopā ar mācībām, pastiprināti apguva arī šaha spēli.

Pēc pusgada, notika abu grupu testēšana un sms lån. Uzmanīgi iepazīstoties ar tās rezultātiem, specialisti nonāca pie secinājuma, ka intelektuālās reakcijas ātrums, tiem bērniem, kuri novērošanas laikā spēlēja šahu, ir paaugstinājies gandrīz par 40%.

Vai šahs ir tik tiešām ir trenažieris smadzenēm?

Zinātnieki, jau sen ir pamanījuši, ka attīstošu iespaidu, šahs uz bērniem vislabāk atstāj aptuveni 7 – 12 gadu vecumā. Kāpēc tieši šajā vecumā? Atbildi mēģināsim sameklēt psiholoģiskajos domāšanas izmeklējumos. Izrādās, ka pēc tam, kad bērns ir apguvis dzimtās valodas zīmju sistēmu, aptuveni 5 gadu vecumā, viņam sāk attīstīties citi, ļoti svarīgi procesi un tāpēc, tieši šajā vecumā ir ļoti labvēlīgs uzsākt mācīties spēlēt šahu. Speciālisti uzskata, ka šajā vecumā, bērniem būtu jāsāk mācīt šahu arī skolā.

Tik tiešām, šahs ir kā Dieva radīts materiāls vai modelis, lai trenētu savas prāta spējas. Piemēram, bērnam ir viegli nodemonstrēt, kā ar zirgu no laukuma A1 var nokļūt laukumā C3, neizejot no kvadrāta, kuras ir šī laukuma virsotnes. Atzīmēsim, ka šis nelielais uzdevums daļēji bija eksperimentālā poligona sastāvdaļa.

Kā bērnam uzlabot atmiņu?

Bērnam, kuram ir slikta atmiņa ir grūti domāt un spriest. Daudzus vecākus uztrauc jautājums, kā nostiprināt uz uzlabot bērna atmiņu, bagātināt to ar saprašanu, kuru varētu vienmēr tikt izmantota kā domāšanas ierocis…

Domāšanas kultūras audzināšanā, liela loma vienmēr ir piederējusi šaham. Zēni un meitenes labprāt apgūst šo spēli. Šahs palīdz bērniem disciplinēt savu domāšanu, audzināt savu koncentrēšanos. Bet pats galvenais uzdevums ir un paliek – atmiņas attīstīšana. Novērojot, jaunos šaha spēlētājus, var pamanīt, kā bērni domās vizualizē stāvokli, kāds bija pirms tam un cenšas saprast, kāds varētu būt vēlāk. Bērniem, kuri mācās spēlēt šahu, šis moments ir ļoti svarīgs – domāt par nākamajiem gājieniem. Šaha dēlis palīdz bērniem atklāt un attīstīt arī matemātisko domāšanu, padara to skaidrāku un asāku. Bez šaha, ir grūti iedomāties pilnvērtīgu, prāta spēju attīstību bērniem.

Šaham, vajadzētu droši iesoļot sākumskolas dzīvē, kā vienam no svarīgākajiem, prāta kultūras elementiem. Runa, tagad iet, tieši par sākumskolu, kur intelektuālā audzināšana aizņem īpašu vietu un pieprasa speciālas darba metodes un formas.…

Turpināt lasīt

Mūsdienīgi šaha komplekti

Mūsdienīgi šaha komplekti

Ledus šaha figūras – garantija tam, ka jūsu spēle nevilksies ilgi

Ledus šaha figūras tika izgudrotas priekš tam, lai atdzīvinātu šo seno spēli, novērstu ilgo spēlēs laiku, kas bieži vien gadās spēlējot šahu. Tātad, lai spēlēt šahu būtu interesantāk un ātrāk, ar komplekta Ice Speed Chess Set tika radītas jaunas šaha figūras, kuras sastāv no ledus un kurām nav iespējams stundām ilgi spēlēt šahu.

Droši vien kiirlaenud, ka dažādās mājas lapās, jūs esat redzējuši, lielu daudzumu dažādu šaha komplektu, kuri ļoti manāmi atšķiras viens no otra, piemēram Jūras kauja uz šaha dēļa, kuru ir radījis Džims Arnolds (Jim Arnold), šaha dēli PI.K.DA ar ēdamām šaha figūrām vai šaha komplektu Vibrator Chess Set, kura figūras var izmantot seksuālām rotaļām. Bet, šodien, mūsu stāsts ir par tikpat neparastām un dīvainām šaha figūrām Ice Speed Chess Set, kuras var izgatavot no ledus.

Ja runājam precīzāk, tad jāsaka, ka tās var izgatavot no ūdens, kuru vajag sasaldēt saldētavā. Bet Ice Speed Chess Set ir silikona formu komplekts, ar kuru palīdzību var to izdarīt.

Tajās vajag ieliet vienu vai vairākas ūdens glāzes un ielikt tās saldētavā. Jau pēc pāris stundām, jums būs diezgan neparasts šaha figūru komplekts, ar kurām vajag spēlēt ļoti ātri, kamēr tās nav izkusušas. Jā, tā patiešām ir ļoti ātra šaha partija! Ja sanāk mazliet aizdomāties, tad var gadīties tā, ka figūru vairs nav – tās ir izkusušas un tikai krāsainas ūdens peļķītes jums atgādina to, ka burtiski, vēl pirms mirkļa te atradās šaha figūras.

Lai spēlētāju figūras nebūtu vienā krāsā, bet precīzāk, bezkrāsainas, tad sasaldējamam materiālam var izmantot ne tikai ūdeni, bet arī dažādas sulas, tējas, dzērienus. Tas padarīs spēli vizuāli pievilcīgāku un daudz interesantāku, jo abiem spēlētājiem ir iespēja apēst nevajadzīgās figūras.

Grezns šaha komplekts, kuru var ievietot kabatā

Neskatoties uz to, ka šis komplekts ir unikāls dizaineru darbs ar metāliskām figūrām un ādas dēli, tam vēl ir iespēja izcelties arī ar to, ka tas ir neaprakstāmi praktisks. Dēļa un figūru uzstādīšana aizņems mazāk par minūti, bet saliktā veidā, jūs šo komplektu varēsiet ievietot pat virsdrēbju kabatā.

Šahs ir viena no senākajām, loģiskajām spēlēm, kura arī mūsdienās ir iecienīta visā pasaulē. Varam droši teikt, ka šī spēle ir sporta, zinātnes un mākslas apvienojums. Klasiskajā variantā šo spēli spēle un dēļa, kurš ir sadalīts 64 daļās ar diviem šaha figūru komplektiem. Tāds dēlis, aizņem diezgan daudz vietas, tāpēc, ik pa brīdim parādās šī spēles dažādi mini varianti. Parasti tas ir saliekams dēlis ar plastikas, koka vai stikla figūrām, kuras turas ar magnēta palīdzību.…

Turpināt lasīt

Uzmanību! Šahs ir bīstams jūsu veselībai!

Uzmanību! Šahs ir bīstams jūsu veselībai!

Par šahu daudz runā un raksta, tam ir veltīts daudz labu vārdu, pētījumi apliecina to, cik labi tas iespaido mūsu smadzenes, mūsu loģisko un intuitīvo domāšanu. Bērniem, sākt nodarboties ar šahu iesaka pēc iespējas ātrāk, jo tas veicina viņu attīstību, palīdz labā apgūt mācību priekšmetus. Bet vai tas tā patiešām ir? Tieši tāpat, kā visam pārējam, arī šaham ir “otra medaļas” puse, tikai par to rakstīts un runāts tiek daudz mazāk.

Sāksim ar gadījumu, kurš liekas visdīvainākā, visu laiku sakritība: divi šahisti nomira vienā un tajā pašā dienā, šaha Olimpiādes, kura notika Norvēģijā, pēdējā dienā. Tādas Olimpiādes parasti notiek vienu reizi divos gados.

Vai tas patiešām ir dīvaini? Šajā pasākumā piedalījās 2000 dalībnieku un daudzi no viņiem, protams, bija vīrieši, kuriem ir vairāk par piecdesmit gadiem un kuriem pārsvarā ir sēdošs dzīves veids. Visiem ir skaidrs, ka viņi kaut kādā veidā tomēr riskē ar savu veselību un nav nekas neparasts, ka divi spēlētāji – no Seišelu salām un Uzbekistānas, nomira ar dažu stundu starpību.

Bet, vai tas nozīme to, ka šahs tik tiešām ir ekstremāls sporta veids? Olimpiādes laikā, divu nedēļu garumā, dalībnieki katru dienu izspēlēja vienu partiju – 11 turnīri un tikai dažas dienas atpūtas, lai atjaunotu spēkus. Pa septiņām stundām viņiem bija jāsēž pie šaha dēļa un bija jācenšas, tēlaini izsakoties, nogalināt sava pretinieka karali. Daudzu spēļu laikā rodas situācijas, ka abi spēlētāji atrodas vienlīdzīgās pozīcijās un ir dažu soļu attālumā no mata. Viena kļūda un jūs būsiet pazaudējis visu. Tas uz šahista pleciem uzliek lielu atbildību.

Dienās, kad notiek turnīri, daudzi slaveni šahisti konsultējas pie psihologiem, lūdz viņiem, lai palīdz atbrīvoties no sasprindzinājums. Šahisti lielu uzmanību velta tam, ko viņi ēd, kā arī fitnesam. Piemēram, ikgadējā turnīra laikā, varēja tikai apbrīnot Levona Aronjana režīmu – katru rītu viņš sāka ar skriešanu pa piekrastu un tad ēda veselīgas brokastis.

Bet, slavenie šahisti, šaha pasaulē ir izņēmums, jo tad, kad ir nauda, problēmas nesagādā ārstu nolīgšana, kuri palīdzēs sekot līdzi veselībai. Viņi labi saprot, ka lai spētu spēlēt visaugstākajā līmenī, viņiem ir jābūt labā gan fiziskā, gan mentālā formā. Jebkura saslimšana, pat vismazākā, kā arī psiholoģiska rakstura problēmas var traucēt spēlei. Jo, šahs ir tieši tāds pats sporta veids, kā visi citi, atšķirība ir tikai tajā, ka šeit tiek izmantota smadzeņu darbība daudz lielākā mērā, nekā fiziskā ķermeņa darbība. Bet neskatoties uz to, speciālisti apgalvo, ka garas spēles laikā, šahists zaudē aptuveni tik daudz svara, kā futbolists, futbola mača laikā.…

Turpināt lasīt

Kāpēc sieviete spēlē šahu sliktāk nekā vīrieši?

Kāpēc sieviete spēlē šahu sliktāk nekā vīrieši?

Vai tā ir patiesība, ka sievietes spēlē šahu sliktāk nekā vīrieši? Ja uz īsu brīdi aizmirsīsim par politkorektumu un feministiskajiem uzskatiem un ielūkosimies oficiālajās reitingu tabulās, tad atbilde būs acīm redzama. Sāksim ar to, ka vīriešiem vispār nav reitinga, ir tikai kopējais un atsevišķi sievietēm.

Ja aplūkojam reitingus, tad redzam ka sievietes ir spējīgas konkurēt ar vīriešiem bet ne jau ar tiem spēcīgākajiem, kuri atrodas reitingu pirmajās vietās. Sievietēm nav aizliegts piedalīties vīriešu turnīros un daudzas no viņām šo iespēju izmanto, bet, ir jāsaka, ka sievietes radīt nopietnu konkurenci vīriešiem nav spējīgas.

Pirmā sieviete, Vera Menčika, kura kļuva par čempioni šahā, manāmi apsteidza savas konkurents un bieži vien spēlēja vīriešu turnīros. Viņas skaitā ir uzvaras pār slaveniem, tā laika, meistariem: Eivi, Eitsu, Aleksanderu, seru Džordžu Tomasu. Viņa, tādos turnīros nekad neieguva pēdējās vietas, bet arī pirmās, viņai iegūt neizdevās.

Čempione – Nona Gaprindašvili, arī veiksmīgi cīnījās pie šaha dēļa kopā ar vīriešiem. Viņai, ir izdevies, apspēlēt pat slaveno Mihailu Tālu, bet gūt manāmus rezultātus oficiālos turnīros, viņai tā arī neizdevās.

Mūsdienu šahistes, kādreiz piedalās arī vīriešu turnīros, uzskatot, ka tas ir lietderīgi viņu profesionālajai izaugsmei, bet viņas godīgi atzīstas, ka vīrieši ir daudz stiprāki pretinieki. Komandu sacensībās ir gan vīriešu dēļi, gan sieviešu dēļi, sievietes var izvēlēties, kur viņas grib spēlēt.

Izņēmums ir Judīte Polgara, vienīgā sieviete, kurs ir simts labāko spēlētāju vidū. Viņas, spēles stilu ir grūti nosaukt par sieviešu stila, viņa, tik tiešām spēlē kā vīrietis. Judīte, ne vienu reizi vien ir guvusi uzvaras pār labākajiem šahistiem, tai skaitā arī pār Gariju Kasparovu. Der atzīmēt, ka sieviešu turnīrus Polgara nemīl un manāmus rezultātus, tajos nedemonstrē.

Ar ko tad atšķiras sieviešu spēle no vīriešu spēles? Līdz pat mūsdienām, ir saglabājies uzskats, ka sieviešu spēle ir garlaicīga, tajā nav radošuma, bet, daudzi, šī uzskatam nepiekrīt. Arī par sieviešu šaha spēlēm varam teikt, ka tām ir interesanti sekot līdzi, tās ir neparedzamas, spēles iznākumu, nevar paredzēt līdz pašām spēles beigām – emocijas, intuīcija un neparedzēti spēles gājieni saglabā intrigu visā spēles garumā. Visā visumā, tāds spēles līmenis, tiek uzskatīts par zemāku, jo vīriešu spēles laikā, vismazākā priekšrocība tiks pārliecinoši saglabāta līdz spēles beigām, visas darbības būs loģiskas un efektīvas, bet smagas kļūdas ir sastopamas ļoti reti.

Pat ļoti izcilas šahistes atzīst, tai skaitā arī Krievijas čempione Aleksandra Kosteņuka, atzīst, ka sieviešu spēle ir ļoti nepastāvīga. Tai ir ļoti nepieciešams virzošais spēks, stiprs treneru sastāvs. Te jāpiemin, vēl viens interesants fakts, starp pieaugušajām sievietēm nav treneru, kuras trenētu augsta līmeņa šahistus.…

Turpināt lasīt

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada (turpinājums)

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada (turpinājums)

Par sesto pasaules čempionu kļuva Mihails Botvinniks, kurš bija dzimis 1911. gadā. Ar šaha spēli, Mihails pirmo reizi iepazinās 12 gadu vecumā un sāka to apgūt ar grāmatu palīdzību. Daudzkārtējās uzvaras turnīros un čempionātos, kuras viņš ieguva PSRS robežās, deva iespēju viņam tikt izvirzītam par labāko valsts spēlētāju un viņš, ātri vien šo uzticību attaisnoja, apstrīdot esošā pasaules čempiona titulu.

Turnīrs, par čempiona titulu notika 1948. gadā Maskavā un Mihails Botvinniks kļuva par uzvarētāju, apsteidzot spēlētāju, kurš palika otrajā vietā par 3 punktiem. Turnīra laikā, viņš pārliecinoši apsteidza visus sāncenšus. Par sasniegumiem šaha joma, Botvinniks tika apbalvots ar vairākiem ordeņiem.

Septītais pasaules čempions šahā bija Vasīlijs Smislovs. Šahu spēlēt viņš iemācījās sešu gau vecumā, pateicoties savam tēvam. Vasīlijs Smislovs trīs reizes satikās ar Mihailu Botvinniku cīņā par pasaules čempiona titulu. Titulu, vislabākā šaha spēlētāja uz pasaules, viņš saņēma 1957. gadā, bet pēc gada to atkal zaudēja turnīrā Mihailam Botvinnikam.

Vasīlijs Smislovs, ir daudzu Pasaules Olimpiāžu uzvarētājs, Eiropas komandu čempionātu uzvarētājs, kā arī viena Pasaules čempionāta uzvarētājs.

Par astoto, pasaules čempionu šaha spēlē kļuva Mihails Tāls, kurš piedzima 1936. gadā, Rīgā. Jau kopš pašas bērnības, varēja novērot, ka Mihails ir ģeniāls bērns – trīs gadu vecumā viņš iemācījās labi lasīt, piecu gadu vecumā viņš varēja sareizināt trīsciparu skaitļus, viņam bija unikāla atmiņa un pēc pirmās klases beigšanas, viņu uzreiz pārcēla trešajā klasē. Der atzīmēt, ka tādu sasniegumu, zēnā dzīvē bija ļoti daudz.

Spēlēt šahu, Mihails Tāls iemācījās 10 gadu vecumā,16 gadu vecumā, viņš kļuva par Latvijas čempionu, bet 21 gada vecumā viņš kļuva par PSRS čempionu. Tāls kļuva par visjaunāko pasaules čempionu šaha spēlē. Šo titulu viņš ieguva 1960. gadā, gūstot uzvaru par Botvinniku. Visraksturīgākās, Mihaila Tāla, spēlēšanas īpašības bija agresivitāte un viņš vienmēr bija gatavs riskēt, tas arī ļāva viņam gūt uzvaru, bet neskatoties uz to, pēc gada viņš titulu pazudēja.

Devītais pasaules čempions ir Tigrans Petrosjans. Viņš piedzima 1929. gadā, Gruzijā. Spēlēt šahu, zēns iemācījās 11 gadu vecumā un 16 gadu vecumā viņš kļuva par Gruzijas čempionu šahā. Profesionāli sāka spēlēt pēc pārbraukšanas dzīvot uz Maskavu.

Uzvaru, pār Mihailu Botvinniku ieguva 1963. gadā. Savu čempiona titulu saglabāja sešus gadus, par sasniegumiem šahā ir apbalvots ar medaļām un ordeņiem.

Desmitais pasaules čempions ir Boriss Spasskis. Māku spēlēt šahu, zēns apguva 5 gadu vecumā. Pirmo reizi, par dalībnieku PSRS turnīrā par čempiona titulu kļuva 1955. gadā. Savu titulu un uzvaru par pār Petrosjanu, Spasskis ieguva 1969. gadā un noturēja to 3 gadus.…

Turpināt lasīt

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada

Ik pa brīdim, pasauli pāršalc vēsts, par jauna, šaha čempiona rašanos, bet mēs uzskatām, ka ar cieņu, ik pa brīdim vajadzētu atcerēties arī jau bijušos, pasaules čempionus.

Cilvēki, šahu spēle jau vairāk par pusotru tūkstoti gadu. Zinātnieki uzskata, ka tā pirmsākumi ir meklējami Indijā, mūsu ēras 6. gadsimtā. Šajā laikā periodā, spēles noteikumi ir mainījušies vairākas reizes, tāpēc, ir likumsakarīgi, ka kritēriji, pēc kuriem tika nosaukts pasaules čempions, dažādos gadsimtos bija atšķirīgi. Piemēram, kopš Steinica laikiem, turnīri vienlaicīgi notika vairākās pilsētās. Bet, kādreiz ir bijuši vēl arī interesantāki noteikumi, vislabākais šaha spēlētājs varēja attiekties pieņemt izaicinājumu spēlēt šahu, no jaunā potenciālā čempiona, ja pēc viņa domām, pretiniekam trūka iemaņu un zināšanu, lai pārņemtu titulu.

Ja runājam par mūsdienām, tad jāsaka, ka kritēriji, čempiona noteikšanai ir ļoti mainījušies. Pēc vairākiem atlases turnīriem, kuri notiek vairākos etapos, satiekas vislabākie spēlētāji un sacenšas savā starpā. Bet tagad, īsa informācija par pasaules čempioniem, kopš 1886. gada.

Pirmais, pasaules čempions šahā bija Vilhelms Steinics. Vilhelms piedzima Prāgā, 1836. gadā. Šo titulu viņš iekaroja 1886. gadā, pēc tam, kad uzvarēja savu galveno sāncensi I. Cukertortu. Vilhelms Steinics radīja jaunu, pozicionālu spēli, kā arī deva lielu ieguldījumu šaha spēles attīstības jomā.

Steinics, šahu sāka spēlēt 12 gadu vecumā, bet viņam nebija iespējas kādam nodemonstrēt savu talantu. Pirmā lielā veiksme viņu piemeklēja tad, kad viņam izdevās apspēlēt, sava tēva patstāvīgo partneri šaha spēlē, kurš bija cienījams spēlētājs. Nopietni, šaha spēlei, nākamais čempions pievērsās tikai 23 gadu vecumā, pēc politehniskā institūta Vīnē, beigšanas.

Par otro pasaules čempionu šahā kļuva Emanuels Laskers. Emanuels piedzima Polijā, 1868. gadā, bet savu titulu ieguva 1894. gadā. Emanuels Laskers tika uzskatīts par labāko spēlētāju uz visas zemeslodes 27 gadus. Viņš ir uzrakstījis arī lielu daudzumu grāmatu, kuras ir veltītas šaham.

E. Laskers, mīlestību pret šo brīnišķīgo spēli, mantoja no sava vecākā brāļa Bertolda Laskera. Spēlēt šahu Laskers sāka 12 gadu vecumā, bet profesionāli pievērsās tai, kad sāka mācīties universitātes pirmajā kursā.

Par pasaules čempionu viņš kļuva pēc uzvaras turnīrā, kurš turpinājās ilgu laiku – sākot no marta vidus līdz maija beigām un norisinājās 1894. gadā Filadelfijā, Monreālā un Ņujorkā. Pēc 19 nospēlētajām partijām viņam izdevās uzvarēt pirmo pasaules čempionu – Steinicu.

Trešais pasaules čempions bija Hose – Rauls Kapablanka. Viņš piedzima 1888. gadā un viņa dzimtene bija Kuba. Savu titulu viņš saņēma 1921. gadā, pēc tam, kad viņam izdevās gūt uzvaru pār Emanuelu Laskeru. Par viņu bieži vien izteicās kā par izcilu šaha mašīnu, jo viņam bija nevainojama šaha spēles tehnika.…

Turpināt lasīt

Šahs un ģimene

Šahs un ģimene

Šahs ir viena no lieliskākajām ģimenes spēlēm, jo piekrītiet, kas var būt jaukāks par svētdienas šaha cīņām, kuras savā starpā rīko ģimenes locekļi. Skatoties uz to, arī bērnam sāk parādīties interese par šo spēli. Vakarā, jūs varat paspēlēt arī ar bērnu, atvērt viņam parādīt grāmatiņu par šahu. Šaham ir viena, ļoti lieliska īpašībā, salīdzinājuma ar citiem sporta veidiem, tas ir viegli pieejams, tāpēc, ģimenē ir viegli panākt to, ka bērns ar šahu saskaras ikdienā, jo tieši ģimenē dzimst mīlestība pret šahu un pēc tam saglabājas visa mūža garumā. Šahs ir lietderīgi pavadīts laiks un atpūta vienlaicīgi, bet mūsdienās, kad visapkārt ir tik daudz kārdinājumu, tas ir ļoti svarīgi. Kā mēs, pieaugušie cilvēki pavadām savu brīvo laiku, ko skatāmies, ko darām? Bērni uzsūc visu, gan labo, gan slikto. Ja, vecāki nejūt prieku no kopīgas darbošanās ar bērnu, ja viņi netic tam, ka tas ir lieliski, efekta no nodarbībām ar šahu, nebūs.

Vecākus, bieži vien uztrauc jautājums, kādā vecumā bērniem vajadzētu sākt spēlēt šahu. Ja apmācības notiek ģimenē, tad jo ātrāk, jo labāk, tajā brīdī, kad bērns pastiepj roku un jautā kas tas ir, ir arī pienāci laiks to darīt. Sniedziet viņam pēc iespējas vairāk informācijas, jūs būsiet pārsteigti, bet viņš to visu atcerēsies. To, ko šodien bērns dara ar vecāku palīdzību, rīt darīs patstāvīgi.

Atstājiet šaha dēli un figūras starp viņa mantām un jūs redzēsiet, ka viņš noteikti sāks par to izrādīt interesi. Bērns sāks tās pētīt, glāstīt ar rociņām, sarunāties ar tām un spēlēt ar tām tā, kā pats izdomās. Viņš centīsies likt figūras uz dēļa, kā pagadās, bet ar laiku, viņa darbības kļūs loģiskas. Visus šos atklājumus jūs izdarīsit kopā ar viņu, vērojot viņu un palīdzot viņam, protams, ja viņš to palūgs. Spēlējot kopā ar bērnu un novērojot viņu, jūs pamanīsiet to, cik bērni ir spējīgi jau kopš pašas mazotnes. Viņi ir spējīgi saprast daudzas lietas pavisam atšķirīgās jomās un tas tik tiešām ir zelta laiks viņu apmācīšanai. Ceļš, kuru bērns noiet savā pirmsskolas attīstībā, ir milzīgs. Šajā laika periodā, viņš iegūst daudz vairāk zināšanu, nekā visā tālākajā dzīvē.

Spēlējot šahu, bērns attīsta sevī ļoti daudz īpašību: uzmanību, pacietību, atmiņu, māku analizēt, māku pieņemt lēmumus, nezaudēt ticību sev, nenokārt galvu, meklēt ceļu pie sevis, mācīties no savām kļūdām un izvairīties no tām nākotnē. Ne jau visi bērni, kuri ir iemācījušies spēlēt šahu, nākotnē kļūs par spēcīgiem spēlētājiem vai par profesionāļiem, bet tas, ko viņi būs apguvuši, viņiem noteikti noderēs turpmākajā dzīvē.…

Turpināt lasīt

Šahs – plusi un mīnusi

Šahs – plusi un mīnusi

Diez vai, kādam no mums radīsies šaubas par fizisko vingrinājumu lietderību. Tie nostiprina organismu, uzlabo veselību, padara mūs stiprākus. Bet kāds labums ir no šaha? Tu vairākas stundas sēdi pie galda, bīdi šurpu turpu figūras un kāds no tā ir labums?

Pirms mēģināsim noskaidrot, kāds labums ir no šaha, gribas pateikt tiem, kuri varbūt nezina, ka šahs ir oficiāli atzīts par sporta veidu.

Tātad, tam cilvēkam, kurš samērā labi spēlē šo spēli, viss ir skaidrs: viņš ļoti labi apzinās, kādu labumu viņš no tās iegūst. Bet citiem cilvēkiem, kuri ar šo spēli nav saskārušies, nav skaidrs, kā var stundām ilgi sēdēt pie galda un kaut ko domāt. Nekas cits neatliek, kā mēģināt, to visu noskaidrot un saprast.

Sāksim ar to, kādi šaham ir plusi

Spēles laikā aktīvi darbojas uzreiz abas smadzeņu puslodes. Tas harmoniski iespaido cilvēku. Tas ir viens no retajiem sporta veidiem, kurš var palielīties ar tādu iedarbību uz smadzenēm. Tādas iedarbības rezultātā, cilvēkam attīstās gan intuitīvā, gan loģiskā domāšana.

Šī galda spēle vislabāk iedarbojas arī uz nervu sistēmu, pateicoties tai attīstās koncentrēšanās spējas, abstraktā domāšana, tiek trenēta atmiņa. Bērns, kurš ir agri sācis nodarboties ar šahu, saņem spēcīgu grūdienu veiksmīgai attīstībai. Tādi bērni, citu bērnu vidū parasti izceļas ar atjautību un spriešanas spējām. Nākotnē, tādi bērni būs daudz mierīgāki un līdzsvarotāki, viņiem vieglāk būs pieņemt lēmumus.

Tad, kad spēle ir apgūta, tu sāc saņemt pozitīvas emocijas. Tu vari atkal un atkal ar baudu mācīties iespējamos un izšķirošos gājienus. Daudzi spēlētāji, stundām ilgi sēž pie interesantu uzdevumu risināšanas. Bet kāds labums ir no pozitīvajām emocijām – to zina katrs.

Šahs disciplinē ne sliktāk par labu treneri. Parasti, šajā spēlē nav treneru, bet tās spēlētāji, droši var palielīties ar labu disciplīnu. Katrs jauns solis no cilvēka pieprasa vēl lielāku koncentrēšanos un izturību, tāpēc šaha spēlētāji dzīvē izdara daudz mazāk neapdomīgu soļu un ātri virzās uz nosprausto mērķi.

Beļģijā un Venecuēlā tika veikts interesants eksperiments – 3000 jaunāko klašu skolēniem sāka pasniegt šaha spēles stundas. Rezultātā, tika konstatēts, ka šiem bērniem ir ātrāka gan fiziskā, gan garīgā attīstība un viņu sekmes ir uzlabojušās visos priekšmetos.

Šaha spēles mīnusi

Te vajadzētu runāt nevis par spēles trūkumiem, bet par tiem momentiem, kad cilvēks tam velta pārāk daudz laika. Arī šahs, šajā ziņā nav izņēmums. Novirzot, visus savus mērķus, otrajā plānā cilvēks dzīvo tikai ar šahu un tajā brīdī, kad spēle tiek zaudēta, viņš var noslēgties, iekrist depresijā. Ilgu liku pavadot sēdus, cilvēks kļūst mazkustīgs un tas var negatīvi ietekmēt viņa veselību.…

Turpināt lasīt

Melnbaltā maģija (turpinājums)

Melnbaltā maģija (turpinājums)
  • Spēlēt ar datoru ir patīkami. Tu tēlo muļķi, bet viņš… konkrētu variantu.
  • Dators ir ka nazis, ar kuru cilvēks var sagriezties, bet var arī sagriezt.
  • Gudri spēlēt ar datoru un gūt no tā maksimālu efektu – viena, no mūsdienu šaha spēlētāju sastāvdaļām.
  • Krievijā ir radīts pirmais šaha dators “Ivans – muļķis”. Neskatoties uz to, ka tas mazliet atpaliek no saviem ārzemju analogiem, tam ir viena lieliska īpašība, tam visu laiku veicas.
  • Viens no skaistākajiem šaha elementiem – oriģinālums.
  • Visspēcīgākais gājiens ir visskaistākais gājiens.
  • Skaisti ir tad, kad uzbruka, bet aizstāvēties nav ar ko!
  • Šaha skaistumu uztveru kā idejas uzvaru pār matēriju.
  • Briesmas vienmēr ir briesmīgākas par jau notikušo faktu.
  • Baltie devās psihiskajā uzbrukumā.
  • e 2 – e 8… Mats!
  • Pretrunas – spēcīgu gājienu grāvējas.
  • … šajā gājienā var saskatīt dažus sadisma elementus.
  • Pārāk ilgi skatījos uz pretinieka dāmu: “Ai, kas par figūru!”
  • Žurnāliste, vēlēdamās paspīdēt ar savām zināšanām, intervijas laikā jautā slavenam šaha spēlētājam: “Kādai dāmai jūs dodat priekšroku – dzīvai vai no koka?”. “Skatoties kādā pozīcijā…”, skanēja atbilde.
  • Pasaules eksčempions Višvanatans Anands teica, ja Karlsens, beidzot, nesameklēs sev draudzeni, tad šahā dominēs vēl ilgus gadus.
  • “…jau pirmajās dienās sapratu, ka vinnēju. Viņš atbrauca ar sievu, bet es ar divām blondīnēm. Es izvēlējos, es nervozēju un tas ļoti labi mani ietekmēja. Vienmēr ir vajadzīgs impulss no malas.”
  • Stratēģija nosaka, kā ievilināt meiteni aizmugurējā mašīnas sēdeklī, bet taktika – ko ar viņu iesākt pēc tam.
  • Meklēju neseksuālu partneri lai spēlētu šahu.
  • Žēl, ka šahu spēlēt nav aizliegt, jo tad to spēlēt gribētos vēl vairāk.
  • Šahs cilvēku padara cildenāku, jo tajā ir daudz vilšanās.
  • Spēlējot šahu pats ar sevi, optimists priecājas, ka ir vinnējis, bet pesimists pārdzīvo, ka ir zaudējis.
  • Neļauj savām uzvarām aizņemt tavu galvu, bet saviem zaudējumiem – sirdi.
  • Šahs, tāpat kā mīlestība, var cilvēku padarīt vai nu laimīgu, vai nu nelaimīgu.
  • Šaha spēlētāji, labāk par citiem zina, ko nozīmē pazaudētais temps.
  • Domāt ir kaitīgi, vajag ņemt.
  • Treneris māca: “Bokss nav šahs, te domāt vajag!”.
  • Treneris – ceļamkrāns, skolnieks ēka. Pat, ja tā ir kļuvusi augstāka par ceļamkrānu, tai vienalga tas ir vajadzīgs, ja vēlas kļūt par debesskrāpi.
  • Tikai tad, ja cilvēks mājas daudz strādā, rodas ilūzija, ka spēlēt ir viegli un uz pieres parādās radošās iedvesmas zīmogs.
  • Iedvesma var būt nevienmērīga un tādos gadījumos pauzes aizpilda meistarība.
  • Mācies atslābināties. Ja tu esi atslābinājies, tad tev pieder iztēles atslēgas. Ja nemāki, tad vajadzēs samierināties ar intelekta atslēgu.
  • Šahs…cīņa par informāciju. Precīzāk, par patiesu informāciju.

Turpināt lasīt

Melnbaltā maģija

Melnbaltā maģija

Šajā rakstā ir apkopoti izteicieni, domas, pārdomas, vērojumi, vienu vārdu sakot viss, kas ir saistīts ar šahu. Daži no izteicieniem, liks jums pasmaidīt, bet daži – nopietni aizdomāties.

  • Spēlējot šahu, mēs iemācāmies nezaudēt cīņas sparu un cerot uz labvēlīgu iznākumu, cītīgi meklēt jaunas iespējas.
  • Iemaņas, kura jūs iegūsiet spēlējot šahu, noderēs jums dzīvē.
  • Šahs ir domāts: no 6 – 20 gadiem, lai attīstītos, no 20 – 50 gadiem, lai gūtu baudu no spēles, no 50…labai veselībai!
  • Savā būtībā šahs ir banāls, tāpēc, ka tas ir sena gudrība, kura visu laiku pilnveidojas.
  • Ja tu labi spēlē šahu, tad tas vēl nenozīmē to, ka tu esi gudrs. Tas nozīmē to, ka tu labi spēlē šahu. “Gudrais” spēlē savu partiju neatkarīgi no krāsas, formas un figūru faktūras.
  • Mēs varam domāt ar vārdiem un jēdzieniem, bet varam ar figūrām un pat pasaulēm.
  • Visa pasaule – tas ir šaha dēlis. Spēlētājs, kurš atrodas dēļa tajā pusē, ir slēpts mūsu skatienam. Mēs zinām, ka viņš vienmēr spēlē godīgi, ka viņš vienmēr ir taisnīgs un pacietīgs. Tieši tāpat mēs zinām, ka viņš nekad nepalaidīs garām nevienu mūsu kļūdu un nekad nepieņems mūsu attaisnojumus, sakarā ar to, ka mēs nezinājām noteikumus.
  • Tikai patiešām stiprs šaha spēlētājs zina, cik vāji viņš spēlē
  • Nepieļauj, visu gudro, klasisko kļūdu: nedomā, ka nav gudrāku cilvēku par tevi.
  • Vienīgais veids, kā kļūt gudrākam, spēlēt ar pretinieku, kurš ir gudrāks par tevi.
  • Vispirms tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās un tad tu uzvari.
  • Vienīgā reālā pazīme, ka jūs spēlējat arvien labāk un labāk ir tas, ka jūsu pretinieki sāk spēlēt aizvien sliktāk un sliktāk.
  • Zināšanas ir šaha spēlētāja skelets, pieredze – muskuļi, bet partija – dvēsele.
  • Šahs palīdz izveidot racionālu un apzinātu personību.
  • Šahs, tā ir intelektu spēle, kura palīdz attīstīt spēju analītiski domāt.
    Ja bērns, jau kopš pirmās klases sāk nodarboties ar šahu, viņam attīstās gan labā, gan kreisā puslode. Kreisā puslode atbild par loģiku, tātad, tas nozīmē, ka bērns iemācās domāt loģiski. Labā puslode atbild par radošumu, fantāziju. Tas nozīmē, ka šahs palīdz bērnam attīstīt uzreiz abas puslodes. Bet ja ņemam vērā faktu, ka bērns ļoti labi adaptējas pie jauniem apstākļiem, tad viņš gūst lieliskus panākumus arī matemātikā, fizikā, literatūrā un citos priekšmetos.
  • Šahā arī ir kaut kas no Dieva: neparasta harmonija, brīnišķīga, vienkāršu patiesību saskaņa.
  • Futbolists Aršavins saka, ka viņš iemācījās spēlēt šahu 7 – 8 gadu vecumā un tas viņam palīdzēja attīstīt loģisko domāšanu. Es māku nolasīt spēli un jau iepriekš redzu to vietu laukumā, kurā man, dotajā brīdī, vajag atrasties.

Turpināt lasīt