Kādas spējas attīsta šahs. II daļa

Kādas spējas attīsta šahs. II daļa

Kādas spējas attīsta šahs. II daļa

Šahs attīsta mērķtiecību
Vēl viena īpašība, kuru var pilnveidot ar šaha palīdzību. Lai to sasniegtu, nav obligāti izvirzīt sev mērķi, kļūt par pasaules čempionu, kaut gan tāda pieeja var izraisīt pret jums tikai cieņu. Šaha spēlēšana, pati par sevi veicina mērķtiecības attīstīšanos. Jebkuram stratēģiskajam plānam ir galamērķis, tieši uz to? Pārvarot pretinieka pretošanos, arī virzās spēles spēlētājs. Savukārt, globālā stratēģija sadalās daudzos, sīkos stratēģiskos uzdevumos, kuru risināšana palīdz sasniegt iecerēto mērķi. Par šo strateģiju varat izlasīt šajā mājaslapā – www.penge247.dk. Tāpēc, māka virzīties uz mērķi, atmetot visu nevajadzīgo, nepievēršot uzmanību otrā plāna variantiem, veidojas ar katru nākamo spēli aizvien labāka un gala rezultātā iemāca spēlētājam iegūt mērķtiecību un uzstājību, kas tik ļoti ir nepieciešamas ikvienam no mums, lai sasniegtu savus mērķus.

Šahs rada vēlēšanos apgūt kaut ko jaunu
Nevienam no mums nepatīk visu laiku būt zaudētājam. Piemēram, ja jūs spēlējat domino, tad diez vai jums kādreiz galvā ienāks ideja meklēt mācību grāmatu, lai iemācītos pareizi spēlēt, ar šahu viss ir citādi. Ja jūs, šajā jomā, esat iesācējs, tad tas ir tikai laika jautājums, kad jūs dosieties pie grāmatu plaukta meklēt speciālo literatūru vai arī pie datora, meklēt nepieciešamās atbildes. Šajā brīdī, tad arī sākas interesantākais. Lieta ir tāda, ka par maz ir izlasīt un atcerēties to, kas ir rakstīts gudrajā mācību grāmatā. To visu vajag izanalizēt, izskatīt visus variantus, turklāt, daudzās grāmatās, parasti tiek sniegta ļoti virspusēja analīze un nepilnīgs apraksts. Tas tā ir tāpēc, lai ieekonomētu vietu un lai pamudinātu iesācēju domāt pašam. Tieši tāpat kā citās jomās, arī šahā, visas iegūtās zināšanas vajag pielietot praksē, kas arī nav nemaz tik vienkārši kā liekas. Kopumā, šaha apgūšanu, varam uzskatīt par pilnvērtīgām mācībām, kas sastāv no vairākiem etapiem un ir pielīdzināmas mācībām augstskolā. Turklāt, spēlētājs, lielāko, sava laika daļu pavada vienatnē, apgūstot senās spēles tehnikas (treneri tikai norāda virzienu, kurā vajag doties). Tāda apmācības sistēma palīdz attīstīt pašdisciplīnu un atbildību. Tāpēc, pēc “šaha universitātes” pabeigšanas, jūs bez šaubām, varēsiet pabeigt jebkuru citu mācību kursu.

Šahs attīsta radošu domāšanu
Katrs cilvēks, kaut vienreiz savā mūžā ir izbaudījis brīnišķīgu sajūtu, kas izrauj mūs no pelēkās ikdienas – iedvesmu. Nav svarīgi, ar ko katrs cilvēks tieši tajā brīdī ir nodarbojies – dziedājis, spēlējis futbolu vai risinājis matemātikas uzdevumu. Rutīna, kādā brīdī, pārvēršas par kaut ko spilgtu un gaišu un mums sāk likties, ka mēs varam tikt galā pilnīgi ar visu. Cilvēks, kas spēlē šahu, ar tādām sajūtām, saskaras samērā bieži. Tādos brīžos, cilvēks kļūst par radītāju un cilvēku, kas ir spējīgs atrisināt jebkuru uzdevumu.…

Turpināt lasīt

Šaha iedarbība uz cilvēka smadzenēm

Šaha iedarbība uz cilvēka smadzenēm

Pateicoties šaham uzlabojas sekmes visos mācību priekšmetos, attīstās visi domāšanas veidi

Zinātnieku pētījumi ir pierādījuši, ka tie cilvēki, kas bērnībā ir spēlējuši šahu, arī turpmākajā dzīvē gūs daudz labākus panākumus. Vienā no tādiem, zinātniskajiem pētījumiem (Rapidos24 MX), tika nodemonstrēts, ka tiem skolnieki, kuri kādreiz spēlēja šahu, arī augstskolās, sekmes bija daudz labākas, it īpaši matemātikā. Tieši tāpat, viņiem daudz labāk bija attīstīta telpiskā un neverbālā domāšana.

Šaha spēlētājiem ir labi attīstītas abas smadzeņu puslodes
Analizējot spējīgāko šaha spēlētāju smadzeņu darbību tika noskaidrots, ka gājienu apdomāšanas laikā, viņiem darbojas abas smadzeņu puslodes. Labā smadzeņu puslode atbild par redzes uztveri, atpazīst jau zināmās kombinācijas, kas veidojas uz spēļu dēļa. Kreisā smadzeņu puslode – analizē iespējamos gājienus.

Šahs māca cilvēku analizēt, tieši tāpat, kā to dara dators
Zinātnieki uzskata, ka cilvēki, kas spēle stratēģiskās galda spēles, piemēram šahu, mācās domāt, tā, kā to dara datori. Tas ir tāpēc, ka spēles pieprasa “datora domāšanu” – tās pakļaujas ne sevišķi sarežģītu noteikumu kompleksam un tajā paša laikā pieprasa pieņemt lēmumus, kas balstās uz lieliem informācijas apjomiem.

Spējīgākie šaha spēlētāji māk lieliski risināt uzdevumus
Psiholoģijas universitātes zinātnieki Vācijā ir veikuši pētījumus un konstatējuši, ka spējīgākie šahisti, apdomājot gājienus, nodarbina pieres smadzeņu daļas, kas ir tieši saistītas ar uzdevumu risināšanu. Visticamāk, ka šie spēlētāji, bija spējīgi atpazīt šablona situācijas (pazīstamas situācijas, kas balstās uz iepriekšējās pieredzes pamata) un pieņemt attiecīgus lēmumus balstoties uz tiem. Bet tiem, kuri šahu spēlē tikai izklaides dēļ, tiek nodarbināta tā smadzeņu daļa, kas ir saistīta ar ilglaicīgas atmiņas formēšanos.

Šahs ir lielisks profilakses līdzeklis pret Alcheimera slimību
Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki, vecāki par 75gadiem, kas spēlē šahu vai citas stratēģiskās galda spēles, ir mazāk pakļauti demencēm un citām problēmām, kas ir saistītas ar atmiņu.

Vēl viens ļoti svarīgs iemesls, kāpēc vajadzētu spēlēt šahu
Viens no šaha Federācijas dalībniekiem, savā intervijā sporta izdevumam pastāstīja, ka vienreiz, viņš ir pajautājis Armēnijas prezidentam Seržam Sargasjanam, kāpēc šahs ir ieviests par obligāto mācību stundu. Viņa atbilde izbrīnīja: “Pētījumi ir pierādījuši, ka bērni, kas pabeidz šaha skolu, nelieto narkotikas. Bērni, ar spēles palīdzību mācās aprēķināt iespējamos gājienus, tajā skaitā arī tos, kuru sekas var būt bēdīgas.”

Šahu Armēnijā māca divas reizes nedēļā, turklāt, pa televīziju tiek rādīta speciālā speciāla, šaham veltīta pārraide. Pateicoties tam, narkomānija valstī sāka strauji samazināties.

Skolu direktori, vecāki, turīgie sponsori – ņemiet to vērā! Tas nav nemaz tik dārgi, istaba, daži galdi, šaha komplekti, vēlams – šaha pulkstenis, pats par sevi saprotams – pieredzējis treneris.…

Turpināt lasīt

Kādas spējas attīsta šahs. I daļa

Kādas spējas attīsta šahs. I daļa

Mūsu smadzenes ir iespējams trenēt, tieši tāpat kā mūsu ķermeni. Izrādās, ka šahs ir vislabākais, mūsu smadzeņu trenažieris, efektivitātes ziņā, tām nav līdzvērtīgu analogu un ne jau tāpēc, ka tas spēcīgi iedarbojas uz mūsu smadzenēm, bet gan tāpēc, ka spēle pilnībā nodarbina abas, mūsu smadzeņu puslodes, liek cītīgi strādāt visai, pelēkajai smadzeņu vielai (lasīt šeit).

Loģika
Šahs ir loģiska spēle. Visi gājieni, savstarpēji, saistīti un pakļauti vienam kopējam plānam un izriet no tā brīža stāvokļa. Māka loģiski spriest, spēlējot kārtējo šaha partiju, attīstās aizvien labāk un labāk. Turklāt, šis process, notiek it kā pats no sevis un nepieprasa kādus īpašus pūliņus. Spēle pati attīsta jūsu domāšanas aparātu veidot loģiskas konstrukcijas.

Analīze un plānošana
Viena no galvenajām šaha sastāvdaļām – pozīcijas analizēšana. Atkarībā no savām zināšanām, spēlētājs veic dziļu vai mazāk dziļu analīzi un balstoties uz to sastāda spēles plānu. Spēja analizēt, piemīt ikvienam cilvēkam, bet ja jūs spēlējat šahu, tad tā attīstās daudz ātrāk un efektīvāk.

Atmiņa
Šahu, mēs varam pieskaitīt arī pie lieliskiem, prāta trenēšanas līdzekļiem. Vairāku variantu aprēķināšana un saturēšana galvā, visu tipisko pozīciju atcerēšanās, liek mūsu smadzenēm darboties ar maksimālu slodzi. Turklāt, strādā visa, mūsu atmiņa – gan tuvā, gan tālā. Patiesību sakot, eksistē vēl viena atmiņa – tā saucamā – šaha atmiņa. Spēlētājs atceras visu – desmitiem shēmu, simtiem pozīciju un tūkstošiem nospēlēto partiju, turklāt ne tikai savu, bet arī svešu. Tajā pašā laikā, ikdienas dzīvē, šaha spēlētāji ir ļoti izklaidīgi cilvēki, gadās pat tā, ka no rīta viņi neatceras “kā viņus sauc”. Tāda specifiska atmiņa, ir novērojama cilvēkiem, kuri ir apveltīti ar izcilām spējām spēlēt šahu. Parastais, ierindas spēlētājs iztiek ar standarta atmiņu, kas attīstās pateicoties šaham.

Koncentrēšanās un uzmanība
Jebkuras šaha partijas galvenais mērķis ir uzvara. Bet, ja ņemam vērā, ka pretinieks ir naidīgi pret jums noskaņots intelekts (tas ir attiecināms uz spēles brīdi), tad ir jāpieliek visa sava piepūle, lai pārvarētu viņa pretošanos. Labākā gājiena meklējumi, māka aukstasinīgi atvairīt taktisku triecienu, māka “savākt sevi” kritiskās situācijās un turpināt spēli – to visu var pieskaitīt pie rakstura un gribasspēka audzināšanas. Parasti, visiem spējīgajiem šaha spēlētājiem ir stiprs iekšējais kodols un labi attīstīts gribasspēks. Lai attīstītu visas šī rakstura īpašības, juma nav obligāti jākļūst par vienu no čempioniem. Pietiks ar to, ja jūs regulāri spēlēsiet nopietnas šaha partijas ar līdzvērtīgu vai par jums stiprāku šaha spēlētāju. Piemēram, tas var būt pat jūsu kaimiņš no blakus dzīvokļa. Kaut gan mūsdienās, tas vairs nav kritiski, jo dators var aizstāt piemērotu pretinieku.…

Turpināt lasīt

Šahs – trenažieris smadzenēm

Šahs – trenažieris smadzenēm

Šis raksts ir par šahu un par to, kā tas iespaido bērnu attīstību. Zinātniskajā pasaulē ir veikts neskaitāmi daudz pētījumu, kuri ir saistīti ar šaha iedarbību uz cilvēka intelektuālo attīstību. Viena tāda pētījuma, kurš notika Venecuēlā, rezultāti ir aprakstīti zemāk.

Eksperimenta gaitā, komisija, kura sastāvēja no skolotājiem un zinātniekiem, novēroja divas skolnieku grupas, kuras apguva parasto mācību programmu, bet viena no grupām, kopā ar mācībām, pastiprināti apguva arī šaha spēli.

Pēc pusgada, notika abu grupu testēšana un sms lån. Uzmanīgi iepazīstoties ar tās rezultātiem, specialisti nonāca pie secinājuma, ka intelektuālās reakcijas ātrums, tiem bērniem, kuri novērošanas laikā spēlēja šahu, ir paaugstinājies gandrīz par 40%.

Vai šahs ir tik tiešām ir trenažieris smadzenēm?

Zinātnieki, jau sen ir pamanījuši, ka attīstošu iespaidu, šahs uz bērniem vislabāk atstāj aptuveni 7 – 12 gadu vecumā. Kāpēc tieši šajā vecumā? Atbildi mēģināsim sameklēt psiholoģiskajos domāšanas izmeklējumos. Izrādās, ka pēc tam, kad bērns ir apguvis dzimtās valodas zīmju sistēmu, aptuveni 5 gadu vecumā, viņam sāk attīstīties citi, ļoti svarīgi procesi un tāpēc, tieši šajā vecumā ir ļoti labvēlīgs uzsākt mācīties spēlēt šahu. Speciālisti uzskata, ka šajā vecumā, bērniem būtu jāsāk mācīt šahu arī skolā.

Tik tiešām, šahs ir kā Dieva radīts materiāls vai modelis, lai trenētu savas prāta spējas. Piemēram, bērnam ir viegli nodemonstrēt, kā ar zirgu no laukuma A1 var nokļūt laukumā C3, neizejot no kvadrāta, kuras ir šī laukuma virsotnes. Atzīmēsim, ka šis nelielais uzdevums daļēji bija eksperimentālā poligona sastāvdaļa.

Kā bērnam uzlabot atmiņu?

Bērnam, kuram ir slikta atmiņa ir grūti domāt un spriest. Daudzus vecākus uztrauc jautājums, kā nostiprināt uz uzlabot bērna atmiņu, bagātināt to ar saprašanu, kuru varētu vienmēr tikt izmantota kā domāšanas ierocis…

Domāšanas kultūras audzināšanā, liela loma vienmēr ir piederējusi šaham. Zēni un meitenes labprāt apgūst šo spēli. Šahs palīdz bērniem disciplinēt savu domāšanu, audzināt savu koncentrēšanos. Bet pats galvenais uzdevums ir un paliek – atmiņas attīstīšana. Novērojot, jaunos šaha spēlētājus, var pamanīt, kā bērni domās vizualizē stāvokli, kāds bija pirms tam un cenšas saprast, kāds varētu būt vēlāk. Bērniem, kuri mācās spēlēt šahu, šis moments ir ļoti svarīgs – domāt par nākamajiem gājieniem. Šaha dēlis palīdz bērniem atklāt un attīstīt arī matemātisko domāšanu, padara to skaidrāku un asāku. Bez šaha, ir grūti iedomāties pilnvērtīgu, prāta spēju attīstību bērniem.

Šaham, vajadzētu droši iesoļot sākumskolas dzīvē, kā vienam no svarīgākajiem, prāta kultūras elementiem. Runa, tagad iet, tieši par sākumskolu, kur intelektuālā audzināšana aizņem īpašu vietu un pieprasa speciālas darba metodes un formas.…

Turpināt lasīt

Mūsdienīgi šaha komplekti

Mūsdienīgi šaha komplekti

Ledus šaha figūras – garantija tam, ka jūsu spēle nevilksies ilgi

Ledus šaha figūras tika izgudrotas priekš tam, lai atdzīvinātu šo seno spēli, novērstu ilgo spēlēs laiku, kas bieži vien gadās spēlējot šahu. Tātad, lai spēlēt šahu būtu interesantāk un ātrāk, ar komplekta Ice Speed Chess Set tika radītas jaunas šaha figūras, kuras sastāv no ledus un kurām nav iespējams stundām ilgi spēlēt šahu.

Droši vien kiirlaenud, ka dažādās mājas lapās, jūs esat redzējuši, lielu daudzumu dažādu šaha komplektu, kuri ļoti manāmi atšķiras viens no otra, piemēram Jūras kauja uz šaha dēļa, kuru ir radījis Džims Arnolds (Jim Arnold), šaha dēli PI.K.DA ar ēdamām šaha figūrām vai šaha komplektu Vibrator Chess Set, kura figūras var izmantot seksuālām rotaļām. Bet, šodien, mūsu stāsts ir par tikpat neparastām un dīvainām šaha figūrām Ice Speed Chess Set, kuras var izgatavot no ledus.

Ja runājam precīzāk, tad jāsaka, ka tās var izgatavot no ūdens, kuru vajag sasaldēt saldētavā. Bet Ice Speed Chess Set ir silikona formu komplekts, ar kuru palīdzību var to izdarīt.

Tajās vajag ieliet vienu vai vairākas ūdens glāzes un ielikt tās saldētavā. Jau pēc pāris stundām, jums būs diezgan neparasts šaha figūru komplekts, ar kurām vajag spēlēt ļoti ātri, kamēr tās nav izkusušas. Jā, tā patiešām ir ļoti ātra šaha partija! Ja sanāk mazliet aizdomāties, tad var gadīties tā, ka figūru vairs nav – tās ir izkusušas un tikai krāsainas ūdens peļķītes jums atgādina to, ka burtiski, vēl pirms mirkļa te atradās šaha figūras.

Lai spēlētāju figūras nebūtu vienā krāsā, bet precīzāk, bezkrāsainas, tad sasaldējamam materiālam var izmantot ne tikai ūdeni, bet arī dažādas sulas, tējas, dzērienus. Tas padarīs spēli vizuāli pievilcīgāku un daudz interesantāku, jo abiem spēlētājiem ir iespēja apēst nevajadzīgās figūras.

Grezns šaha komplekts, kuru var ievietot kabatā

Neskatoties uz to, ka šis komplekts ir unikāls dizaineru darbs ar metāliskām figūrām un ādas dēli, tam vēl ir iespēja izcelties arī ar to, ka tas ir neaprakstāmi praktisks. Dēļa un figūru uzstādīšana aizņems mazāk par minūti, bet saliktā veidā, jūs šo komplektu varēsiet ievietot pat virsdrēbju kabatā.

Šahs ir viena no senākajām, loģiskajām spēlēm, kura arī mūsdienās ir iecienīta visā pasaulē. Varam droši teikt, ka šī spēle ir sporta, zinātnes un mākslas apvienojums. Klasiskajā variantā šo spēli spēle un dēļa, kurš ir sadalīts 64 daļās ar diviem šaha figūru komplektiem. Tāds dēlis, aizņem diezgan daudz vietas, tāpēc, ik pa brīdim parādās šī spēles dažādi mini varianti. Parasti tas ir saliekams dēlis ar plastikas, koka vai stikla figūrām, kuras turas ar magnēta palīdzību.…

Turpināt lasīt

Uzmanību! Šahs ir bīstams jūsu veselībai!

Uzmanību! Šahs ir bīstams jūsu veselībai!

Par šahu daudz runā un raksta, tam ir veltīts daudz labu vārdu, pētījumi apliecina to, cik labi tas iespaido mūsu smadzenes, mūsu loģisko un intuitīvo domāšanu. Bērniem, sākt nodarboties ar šahu iesaka pēc iespējas ātrāk, jo tas veicina viņu attīstību, palīdz labā apgūt mācību priekšmetus. Bet vai tas tā patiešām ir? Tieši tāpat, kā visam pārējam, arī šaham ir “otra medaļas” puse, tikai par to rakstīts un runāts tiek daudz mazāk.

Sāksim ar gadījumu, kurš liekas visdīvainākā, visu laiku sakritība: divi šahisti nomira vienā un tajā pašā dienā, šaha Olimpiādes, kura notika Norvēģijā, pēdējā dienā. Tādas Olimpiādes parasti notiek vienu reizi divos gados.

Vai tas patiešām ir dīvaini? Šajā pasākumā piedalījās 2000 dalībnieku un daudzi no viņiem, protams, bija vīrieši, kuriem ir vairāk par piecdesmit gadiem un kuriem pārsvarā ir sēdošs dzīves veids. Visiem ir skaidrs, ka viņi kaut kādā veidā tomēr riskē ar savu veselību un nav nekas neparasts, ka divi spēlētāji – no Seišelu salām un Uzbekistānas, nomira ar dažu stundu starpību.

Bet, vai tas nozīme to, ka šahs tik tiešām ir ekstremāls sporta veids? Olimpiādes laikā, divu nedēļu garumā, dalībnieki katru dienu izspēlēja vienu partiju – 11 turnīri un tikai dažas dienas atpūtas, lai atjaunotu spēkus. Pa septiņām stundām viņiem bija jāsēž pie šaha dēļa un bija jācenšas, tēlaini izsakoties, nogalināt sava pretinieka karali. Daudzu spēļu laikā rodas situācijas, ka abi spēlētāji atrodas vienlīdzīgās pozīcijās un ir dažu soļu attālumā no mata. Viena kļūda un jūs būsiet pazaudējis visu. Tas uz šahista pleciem uzliek lielu atbildību.

Dienās, kad notiek turnīri, daudzi slaveni šahisti konsultējas pie psihologiem, lūdz viņiem, lai palīdz atbrīvoties no sasprindzinājums. Šahisti lielu uzmanību velta tam, ko viņi ēd, kā arī fitnesam. Piemēram, ikgadējā turnīra laikā, varēja tikai apbrīnot Levona Aronjana režīmu – katru rītu viņš sāka ar skriešanu pa piekrastu un tad ēda veselīgas brokastis.

Bet, slavenie šahisti, šaha pasaulē ir izņēmums, jo tad, kad ir nauda, problēmas nesagādā ārstu nolīgšana, kuri palīdzēs sekot līdzi veselībai. Viņi labi saprot, ka lai spētu spēlēt visaugstākajā līmenī, viņiem ir jābūt labā gan fiziskā, gan mentālā formā. Jebkura saslimšana, pat vismazākā, kā arī psiholoģiska rakstura problēmas var traucēt spēlei. Jo, šahs ir tieši tāds pats sporta veids, kā visi citi, atšķirība ir tikai tajā, ka šeit tiek izmantota smadzeņu darbība daudz lielākā mērā, nekā fiziskā ķermeņa darbība. Bet neskatoties uz to, speciālisti apgalvo, ka garas spēles laikā, šahists zaudē aptuveni tik daudz svara, kā futbolists, futbola mača laikā.…

Turpināt lasīt

Kāpēc sieviete spēlē šahu sliktāk nekā vīrieši?

Kāpēc sieviete spēlē šahu sliktāk nekā vīrieši?

Vai tā ir patiesība, ka sievietes spēlē šahu sliktāk nekā vīrieši? Ja uz īsu brīdi aizmirsīsim par politkorektumu un feministiskajiem uzskatiem un ielūkosimies oficiālajās reitingu tabulās, tad atbilde būs acīm redzama. Sāksim ar to, ka vīriešiem vispār nav reitinga, ir tikai kopējais un atsevišķi sievietēm.

Ja aplūkojam reitingus, tad redzam ka sievietes ir spējīgas konkurēt ar vīriešiem bet ne jau ar tiem spēcīgākajiem, kuri atrodas reitingu pirmajās vietās. Sievietēm nav aizliegts piedalīties vīriešu turnīros un daudzas no viņām šo iespēju izmanto, bet, ir jāsaka, ka sievietes radīt nopietnu konkurenci vīriešiem nav spējīgas.

Pirmā sieviete, Vera Menčika, kura kļuva par čempioni šahā, manāmi apsteidza savas konkurents un bieži vien spēlēja vīriešu turnīros. Viņas skaitā ir uzvaras pār slaveniem, tā laika, meistariem: Eivi, Eitsu, Aleksanderu, seru Džordžu Tomasu. Viņa, tādos turnīros nekad neieguva pēdējās vietas, bet arī pirmās, viņai iegūt neizdevās.

Čempione – Nona Gaprindašvili, arī veiksmīgi cīnījās pie šaha dēļa kopā ar vīriešiem. Viņai, ir izdevies, apspēlēt pat slaveno Mihailu Tālu, bet gūt manāmus rezultātus oficiālos turnīros, viņai tā arī neizdevās.

Mūsdienu šahistes, kādreiz piedalās arī vīriešu turnīros, uzskatot, ka tas ir lietderīgi viņu profesionālajai izaugsmei, bet viņas godīgi atzīstas, ka vīrieši ir daudz stiprāki pretinieki. Komandu sacensībās ir gan vīriešu dēļi, gan sieviešu dēļi, sievietes var izvēlēties, kur viņas grib spēlēt.

Izņēmums ir Judīte Polgara, vienīgā sieviete, kurs ir simts labāko spēlētāju vidū. Viņas, spēles stilu ir grūti nosaukt par sieviešu stila, viņa, tik tiešām spēlē kā vīrietis. Judīte, ne vienu reizi vien ir guvusi uzvaras pār labākajiem šahistiem, tai skaitā arī pār Gariju Kasparovu. Der atzīmēt, ka sieviešu turnīrus Polgara nemīl un manāmus rezultātus, tajos nedemonstrē.

Ar ko tad atšķiras sieviešu spēle no vīriešu spēles? Līdz pat mūsdienām, ir saglabājies uzskats, ka sieviešu spēle ir garlaicīga, tajā nav radošuma, bet, daudzi, šī uzskatam nepiekrīt. Arī par sieviešu šaha spēlēm varam teikt, ka tām ir interesanti sekot līdzi, tās ir neparedzamas, spēles iznākumu, nevar paredzēt līdz pašām spēles beigām – emocijas, intuīcija un neparedzēti spēles gājieni saglabā intrigu visā spēles garumā. Visā visumā, tāds spēles līmenis, tiek uzskatīts par zemāku, jo vīriešu spēles laikā, vismazākā priekšrocība tiks pārliecinoši saglabāta līdz spēles beigām, visas darbības būs loģiskas un efektīvas, bet smagas kļūdas ir sastopamas ļoti reti.

Pat ļoti izcilas šahistes atzīst, tai skaitā arī Krievijas čempione Aleksandra Kosteņuka, atzīst, ka sieviešu spēle ir ļoti nepastāvīga. Tai ir ļoti nepieciešams virzošais spēks, stiprs treneru sastāvs. Te jāpiemin, vēl viens interesants fakts, starp pieaugušajām sievietēm nav treneru, kuras trenētu augsta līmeņa šahistus.…

Turpināt lasīt

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada (turpinājums)

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada (turpinājums)

Par sesto pasaules čempionu kļuva Mihails Botvinniks, kurš bija dzimis 1911. gadā. Ar šaha spēli, Mihails pirmo reizi iepazinās 12 gadu vecumā un sāka to apgūt ar grāmatu palīdzību. Daudzkārtējās uzvaras turnīros un čempionātos, kuras viņš ieguva PSRS robežās, deva iespēju viņam tikt izvirzītam par labāko valsts spēlētāju un viņš, ātri vien šo uzticību attaisnoja, apstrīdot esošā pasaules čempiona titulu.

Turnīrs, par čempiona titulu notika 1948. gadā Maskavā un Mihails Botvinniks kļuva par uzvarētāju, apsteidzot spēlētāju, kurš palika otrajā vietā par 3 punktiem. Turnīra laikā, viņš pārliecinoši apsteidza visus sāncenšus. Par sasniegumiem šaha joma, Botvinniks tika apbalvots ar vairākiem ordeņiem.

Septītais pasaules čempions šahā bija Vasīlijs Smislovs. Šahu spēlēt viņš iemācījās sešu gau vecumā, pateicoties savam tēvam. Vasīlijs Smislovs trīs reizes satikās ar Mihailu Botvinniku cīņā par pasaules čempiona titulu. Titulu, vislabākā šaha spēlētāja uz pasaules, viņš saņēma 1957. gadā, bet pēc gada to atkal zaudēja turnīrā Mihailam Botvinnikam.

Vasīlijs Smislovs, ir daudzu Pasaules Olimpiāžu uzvarētājs, Eiropas komandu čempionātu uzvarētājs, kā arī viena Pasaules čempionāta uzvarētājs.

Par astoto, pasaules čempionu šaha spēlē kļuva Mihails Tāls, kurš piedzima 1936. gadā, Rīgā. Jau kopš pašas bērnības, varēja novērot, ka Mihails ir ģeniāls bērns – trīs gadu vecumā viņš iemācījās labi lasīt, piecu gadu vecumā viņš varēja sareizināt trīsciparu skaitļus, viņam bija unikāla atmiņa un pēc pirmās klases beigšanas, viņu uzreiz pārcēla trešajā klasē. Der atzīmēt, ka tādu sasniegumu, zēnā dzīvē bija ļoti daudz.

Spēlēt šahu, Mihails Tāls iemācījās 10 gadu vecumā,16 gadu vecumā, viņš kļuva par Latvijas čempionu, bet 21 gada vecumā viņš kļuva par PSRS čempionu. Tāls kļuva par visjaunāko pasaules čempionu šaha spēlē. Šo titulu viņš ieguva 1960. gadā, gūstot uzvaru par Botvinniku. Visraksturīgākās, Mihaila Tāla, spēlēšanas īpašības bija agresivitāte un viņš vienmēr bija gatavs riskēt, tas arī ļāva viņam gūt uzvaru, bet neskatoties uz to, pēc gada viņš titulu pazudēja.

Devītais pasaules čempions ir Tigrans Petrosjans. Viņš piedzima 1929. gadā, Gruzijā. Spēlēt šahu, zēns iemācījās 11 gadu vecumā un 16 gadu vecumā viņš kļuva par Gruzijas čempionu šahā. Profesionāli sāka spēlēt pēc pārbraukšanas dzīvot uz Maskavu.

Uzvaru, pār Mihailu Botvinniku ieguva 1963. gadā. Savu čempiona titulu saglabāja sešus gadus, par sasniegumiem šahā ir apbalvots ar medaļām un ordeņiem.

Desmitais pasaules čempions ir Boriss Spasskis. Māku spēlēt šahu, zēns apguva 5 gadu vecumā. Pirmo reizi, par dalībnieku PSRS turnīrā par čempiona titulu kļuva 1955. gadā. Savu titulu un uzvaru par pār Petrosjanu, Spasskis ieguva 1969. gadā un noturēja to 3 gadus.…

Turpināt lasīt

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada

Pasaules čempioni šahā kopš 1886. gada

Ik pa brīdim, pasauli pāršalc vēsts, par jauna, šaha čempiona rašanos, bet mēs uzskatām, ka ar cieņu, ik pa brīdim vajadzētu atcerēties arī jau bijušos, pasaules čempionus.

Cilvēki, šahu spēle jau vairāk par pusotru tūkstoti gadu. Zinātnieki uzskata, ka tā pirmsākumi ir meklējami Indijā, mūsu ēras 6. gadsimtā. Šajā laikā periodā, spēles noteikumi ir mainījušies vairākas reizes, tāpēc, ir likumsakarīgi, ka kritēriji, pēc kuriem tika nosaukts pasaules čempions, dažādos gadsimtos bija atšķirīgi. Piemēram, kopš Steinica laikiem, turnīri vienlaicīgi notika vairākās pilsētās. Bet, kādreiz ir bijuši vēl arī interesantāki noteikumi, vislabākais šaha spēlētājs varēja attiekties pieņemt izaicinājumu spēlēt šahu, no jaunā potenciālā čempiona, ja pēc viņa domām, pretiniekam trūka iemaņu un zināšanu, lai pārņemtu titulu.

Ja runājam par mūsdienām, tad jāsaka, ka kritēriji, čempiona noteikšanai ir ļoti mainījušies. Pēc vairākiem atlases turnīriem, kuri notiek vairākos etapos, satiekas vislabākie spēlētāji un sacenšas savā starpā. Bet tagad, īsa informācija par pasaules čempioniem, kopš 1886. gada.

Pirmais, pasaules čempions šahā bija Vilhelms Steinics. Vilhelms piedzima Prāgā, 1836. gadā. Šo titulu viņš iekaroja 1886. gadā, pēc tam, kad uzvarēja savu galveno sāncensi I. Cukertortu. Vilhelms Steinics radīja jaunu, pozicionālu spēli, kā arī deva lielu ieguldījumu šaha spēles attīstības jomā.

Steinics, šahu sāka spēlēt 12 gadu vecumā, bet viņam nebija iespējas kādam nodemonstrēt savu talantu. Pirmā lielā veiksme viņu piemeklēja tad, kad viņam izdevās apspēlēt, sava tēva patstāvīgo partneri šaha spēlē, kurš bija cienījams spēlētājs. Nopietni, šaha spēlei, nākamais čempions pievērsās tikai 23 gadu vecumā, pēc politehniskā institūta Vīnē, beigšanas.

Par otro pasaules čempionu šahā kļuva Emanuels Laskers. Emanuels piedzima Polijā, 1868. gadā, bet savu titulu ieguva 1894. gadā. Emanuels Laskers tika uzskatīts par labāko spēlētāju uz visas zemeslodes 27 gadus. Viņš ir uzrakstījis arī lielu daudzumu grāmatu, kuras ir veltītas šaham.

E. Laskers, mīlestību pret šo brīnišķīgo spēli, mantoja no sava vecākā brāļa Bertolda Laskera. Spēlēt šahu Laskers sāka 12 gadu vecumā, bet profesionāli pievērsās tai, kad sāka mācīties universitātes pirmajā kursā.

Par pasaules čempionu viņš kļuva pēc uzvaras turnīrā, kurš turpinājās ilgu laiku – sākot no marta vidus līdz maija beigām un norisinājās 1894. gadā Filadelfijā, Monreālā un Ņujorkā. Pēc 19 nospēlētajām partijām viņam izdevās uzvarēt pirmo pasaules čempionu – Steinicu.

Trešais pasaules čempions bija Hose – Rauls Kapablanka. Viņš piedzima 1888. gadā un viņa dzimtene bija Kuba. Savu titulu viņš saņēma 1921. gadā, pēc tam, kad viņam izdevās gūt uzvaru pār Emanuelu Laskeru. Par viņu bieži vien izteicās kā par izcilu šaha mašīnu, jo viņam bija nevainojama šaha spēles tehnika.…

Turpināt lasīt

Šahs un ģimene

Šahs un ģimene

Šahs ir viena no lieliskākajām ģimenes spēlēm, jo piekrītiet, kas var būt jaukāks par svētdienas šaha cīņām, kuras savā starpā rīko ģimenes locekļi. Skatoties uz to, arī bērnam sāk parādīties interese par šo spēli. Vakarā, jūs varat paspēlēt arī ar bērnu, atvērt viņam parādīt grāmatiņu par šahu. Šaham ir viena, ļoti lieliska īpašībā, salīdzinājuma ar citiem sporta veidiem, tas ir viegli pieejams, tāpēc, ģimenē ir viegli panākt to, ka bērns ar šahu saskaras ikdienā, jo tieši ģimenē dzimst mīlestība pret šahu un pēc tam saglabājas visa mūža garumā. Šahs ir lietderīgi pavadīts laiks un atpūta vienlaicīgi, bet mūsdienās, kad visapkārt ir tik daudz kārdinājumu, tas ir ļoti svarīgi. Kā mēs, pieaugušie cilvēki pavadām savu brīvo laiku, ko skatāmies, ko darām? Bērni uzsūc visu, gan labo, gan slikto. Ja, vecāki nejūt prieku no kopīgas darbošanās ar bērnu, ja viņi netic tam, ka tas ir lieliski, efekta no nodarbībām ar šahu, nebūs.

Vecākus, bieži vien uztrauc jautājums, kādā vecumā bērniem vajadzētu sākt spēlēt šahu. Ja apmācības notiek ģimenē, tad jo ātrāk, jo labāk, tajā brīdī, kad bērns pastiepj roku un jautā kas tas ir, ir arī pienāci laiks to darīt. Sniedziet viņam pēc iespējas vairāk informācijas, jūs būsiet pārsteigti, bet viņš to visu atcerēsies. To, ko šodien bērns dara ar vecāku palīdzību, rīt darīs patstāvīgi.

Atstājiet šaha dēli un figūras starp viņa mantām un jūs redzēsiet, ka viņš noteikti sāks par to izrādīt interesi. Bērns sāks tās pētīt, glāstīt ar rociņām, sarunāties ar tām un spēlēt ar tām tā, kā pats izdomās. Viņš centīsies likt figūras uz dēļa, kā pagadās, bet ar laiku, viņa darbības kļūs loģiskas. Visus šos atklājumus jūs izdarīsit kopā ar viņu, vērojot viņu un palīdzot viņam, protams, ja viņš to palūgs. Spēlējot kopā ar bērnu un novērojot viņu, jūs pamanīsiet to, cik bērni ir spējīgi jau kopš pašas mazotnes. Viņi ir spējīgi saprast daudzas lietas pavisam atšķirīgās jomās un tas tik tiešām ir zelta laiks viņu apmācīšanai. Ceļš, kuru bērns noiet savā pirmsskolas attīstībā, ir milzīgs. Šajā laika periodā, viņš iegūst daudz vairāk zināšanu, nekā visā tālākajā dzīvē.

Spēlējot šahu, bērns attīsta sevī ļoti daudz īpašību: uzmanību, pacietību, atmiņu, māku analizēt, māku pieņemt lēmumus, nezaudēt ticību sev, nenokārt galvu, meklēt ceļu pie sevis, mācīties no savām kļūdām un izvairīties no tām nākotnē. Ne jau visi bērni, kuri ir iemācījušies spēlēt šahu, nākotnē kļūs par spēcīgiem spēlētājiem vai par profesionāļiem, bet tas, ko viņi būs apguvuši, viņiem noteikti noderēs turpmākajā dzīvē.…

Turpināt lasīt